Ночью в узких улочках Риги
Слышу поступь гулких столетий.
Слышу века, но ты от меня далека,
Так далека, тебя я не слышу.
Ночью умолкают все птицы.
Ночью фонари лишь искрятся.
Как же мне быть? Зарей фонари погасить?
Будут светить далёкие звёзды.
Ночью моё сердце крылато,
Верю, не забудешь меня ты.
Время придёт — по улочкам Риги вдвоём
Вновь мы пройдём навстречу рассвету.
Ночью в узких улочках Риги
Жду я, жду я, вновь тебя жду я…
Naktīs, šaurās Vecrīgas ielās
Dzirdu senu gadsimtu soļus.
Soļi te klaudz,
Ir staigājis ļaužu tik daudz,
Soļu tik daudz,
Bet nedzirdu tavus.
Naktīs dzegās atpūšas putni,
Lido tikai laternu strēles.
Kādai man būt?
Kā laternai, rītā kas zūd?
Laterna zūd,
Bet nezudīs sapņi.
Naktīs šaurās Vecrīgas ielās…
Gaidu...gaidu...gaidu.
Naktīs spārnos paceļas ilgas,
Ticu, reiz tu atnāksi, labā.
Nāci kā rīts,
Kā saulainā mirdzumā vīts,
Nāksi man līdz,
Un būsim mēs kopā.
Naktīs šaurās Vecrīgas ielās…
Gaidu...gaidu...gaidu.