Kur tavi smiekli, kur tavas asaras?
Pāri no visa nav palicis vairs nekas
Pirkstos kūp cigarete, glāzē mirdz sarkanvīns
Izkūst tie tavi sapņi kâ parafīns
Skatiens pār telpu lēni kâ dūmi krīt
Nezini vēl, kam mosties uz pleca rīt
Sēdi pie tukša galda, gaidi, kuŗš pienāks klāt
Bet varēja būt arī viss kādreiz savādāk
Tavās acīs dziestot kvēl
Kurtizāņu ugunskurs
Un tev sevis mazliet žēl
Ka šīs liesmas vairs nevienu nenoburs
Vīst visi ziedi, vītīsi tu tiem līdz
Pienāks reiz brīdis, kad parfīms vairs nepalīdz
Citai būs tavā vietā glāzē liets sarkanvīns
Salkani dvesmos kūstošais parafīns
Tavās acīs dziestot kvēl
Kurtizāņu ugunskurs
Un tev sevis mazliet žēl
Ka šīs liesmas vairs nevienu nenoburs
