Kad sirdspuksti nezin vairs miera
Un dziļi un sāpīgi sit
Ir pienācis laiks doties tālāk
Lai nāk manā vietā kāds cits
Un izceļ šo dienu no pelniem
Un dzeju bez atskaņām sāk
Pēc eņģeļiem, dieviem un velniem
Sirds apziņa arī reiz nāk
Tā maigi pieskaras plecam
Lūdzot šo teātri beigt
Žēl, ka to nevienam nevar teikt...
Piedz:
Katram savi buramvārdi
Katram sava sapņu pils
Un tur augšā, stikla kalnā
Guļ tā sirds, kas nepievils
Un arvien vēl viņa klauvē
Un arvien vēl krūtīs sit
Kamēr vien šī skaistā dzīve
Cauri mūsu dzīslām rit
Sirdspuksti sit
Kas notika tālāk, tai rītā
Es zinu, bet mēle ir ciet
Bija pienācis laiks doties projām
Pēc zudušā apvāršņa iet
Bija pienācis laiks doties projām
Pēc zudušā apvāršņa iet
Caur Elli uz Paradīzi
Sirds apziņu turot sev klāt
Kāds maigi pieskārās plecam
Lūdzot šo teātri beigt
Žēl, ka to nevienam nevar teikt...
Piedz:2x
Katram savi buramvārdi
Katram sava sapņu pils
Un tur augšā, stikla kalnā
Guļ tā sirds, kas nepievils
Un arvien vēl viņa klauvē
Un arvien vēl krūtīs sit
Kamēr vien šī skaistā dzīve
Cauri mūsu dzīslām rit
Sirdspuksti sit
