Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Baltam šķita - viss ir balts,
Melnajam, ka tumšs un salts.
Ko nu darīt, kā nu būt?
Sirds jau nedomā, vien jūt.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Baltam šķita - viss ir balts,
Melnajam, ka tumšs un salts.
Ko nu darīt, kā nu būt?
Sirds jau nedomā, vien jūt.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Un vēl arvien, tie ķīvējās,
Un ķīvējās, un rīvējās.
Un vēl arvien, tie ķīvējās,
Bet, kas ķīvējās, tas mīlējās.
Dienu nomainīja nakts,
Melnais sēdēja uz vakts.
It kā jau tas sīkums sīks,
Bet baltais kļuva pelēcīgs.
Ko nu darīt, kā nu būt?
Sirds jau nedomā, vien jūt.
Tāds ar tādu satikās,
Un viens otram patikās.
Un vēl arvien, tie ķīvējās,
Un ķīvējās, un rīvējās.
Un vēl arvien, tie ķīvējās,
Bet, kas ķīvējās, tas mīlējās.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Baltam šķita - viss ir balts,
Melnajam, ka tumšs un salts
Ko nu darīt, kā nu būt?
Sirds jau nedomā, vien jūt.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.
Melns ar baltu satikās,
Un viens otram patikās.