Reiz kādā pilsētā, uz maza tiltiņa,
No rīta viņi satikās.
Viņš slavens muzikants, un viņa balerīna,
Tālāk viss gandrīz kā pasakā.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Tā viņi stāvēja, uz maza tiltiņa,
Kā divas peles lamatās.
Viņš grieza vijoli,bet viņa piruetes,
Uz tie ļoti labi sapratās.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Ja esat tuvumā, uz maza tiltiņa,
Var abus divus ieraudzīt.
Viņš spēlē vijoli, bet viņa dejo valsi,
Un neko tur nevar izmainīt.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Starpspēle
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad, muzikanti nekad,
Muzikanti nekad nedejo.